" Jūs protat kundze klausīties un es Jums izstāstīšu īsu, īstu stāstu iz savas dzīves"-uzrunāja mani kungs gados ar kuplu sirmu bārdu.
Dzīvē ir dažādi gājis; pēckara gados savas grūtības bija, rocība maza, bērnu pulciņš auga, pabarot un izskolot visus vajadzēja, paši jauni bijām reiz, lieku reizi arī sastrīdējāmies ģimenē un atkal salabām. Iztiku ģimenei paši vien gādājām, viss pašu rokām stādīts savā zemītē un kopts.
Kā ticībai pievērsos? Reiz savā zemes pleķītī iestādītie kartupeļi sāka nīkuļot - laksti pāragri palika brūni un nekas arī neizauga to vasaru. To kaitēkli nezināju un neko īpašu nedarīju. Tajā pašā zemes pleķītī nākamajā gadā atkal stādu kartupeļus. Palīdz dēls. Lauku apstādījām secībā; dēls četras vagas blakus, es četras vagas blakus un atkal dēla stādītās četras vagas un manas četras vagas... Kā es to darīju? Ar lāpstu izraku bedrīti un ielieku kartupeli bedrītē izrunājot vārdus - Jēzus Kristus vārdā lai aug! -un apberu ar zemīti. Un tādā veidā katru kartupeli savā laukā stādīju. Kāds bija rezultāts? Kartupeļi sadīga vienādi itkā, bet auga dažādi. Četrās vagās kartupeļu laksti brūni (dēla stādījums), četrās vagās zaļi laksti (mans stādījums).
Un tā kopš tā laika , visu ko es daru, es daru Jēzus Kristus vārdā un viss man izdodas. Sieva kādreiz dusmojas uz mani. Jēzus Kristus vārdā viņai noņem dusmas, pēc brīdi atgriežas smaidā mierīga.
Lūk kāds spēks ir lūgšanā Jēzus Kristus vārdā. Miers baro, nemiers posta. Kopš tā laika, kad pievērsos ticībai, mūsu ģimenes dzīvē labklājībā viss augšup iet. SVĒTUMS sakņojas MĪLESTĪBĀ. VIENKĀRŠĪBĀ un PILNĪGUMĀ JĒZUS KRISTUS VĀRDĀ rit mana dzīve šeit pat Latvijā Dzintarjūras krasta Lapmežciemā, kuru appūš dažādi dzīves vēji zem vienīgo sauli. Esmu laimīgs.
Dzirdētais viedā vīra stāsts iegūlās dziļi manās krūtīs vairojot mīlestību, stiprinot ticību pret visu ko es daru šai dzīvē Jēzus Kristus vārdā. Esat svētīti!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru