Tas viss taču nenotika pēkšņi, tā nebija saindēšanās, dabas izraisīta katastrofa - zemes trīce vai pavasara plūdi, zibens spēriena ietekmē, vēja brāzmu ietekmē uzkrītošie koki, pēkšņs naidnieka uzbrukums, bet gadiem ilgi auklēta slimība sevī? Kāpēc cilvēks tik bezatbildīgs pats pret sevi? Ja kāds no piederīgajiem nonāks kritiskā stāvoklī starp dzīvību un nāvi, ko dara piederīgie? Ir divas kategorijas ļaužu; pirmie steidz fiksi nokārtot materiālo pusi (kamēr slimnieks spēj parakstīt notāra sastādīto testamentu, pilnvaru rīcībai), tiek pārdots nekustamais īpašums, automobīlis, nauda ienāk radinieka kontā, pats slimnieks arī netic pēc tik smaga trieciena (apbedīta sieva vai vīrs), ka piecelsies no nevarības, dziļajās skumjās stresa trieciena ietekmē neredz motivāciju izveseļoties, jūtas salauzts.
Otrā ļaužu kategorija nedomā par materiālo pusi, par naudu, kā vien meklē iespēju (arī atrod) piecelt slimnieku no nevarības gultas.
Pirmie iedzīvojas uz nāves rēķina, otrie - uz atveseļošanās rēķina. Abi rēķini izmaksā dārgi, bet patīkamāks ir otrais veids - atveseļošanās. Kad cilvēks ir atveseļojies, protams, priecājas par dzīvi no jauna, par savu otro piedzimšanu un pats saka:"Ja es to būtu zinājis toreiz, nekad, nekad nebūtu devis atļauju uz dzīvokļa pārdošanu...Tagad ne man dzīvoklis savs, ne nauda man par to, jo pats esmu bijis vislielākais muļķis..."
Citāds variants: Sieva un dēls sen jau mūžībā, vīrs dzīvoja īrētā dzīvoklī, neapmaksāti parādi, nauda bankas kontā nolikta uz procentēm - paša parakstīts līgums uz n-tajiem gadiem, realitātē dzīve bez motivācijas deva priekšroku ļaundabīgam audzējam, priekšroku nāvei, valstij palika tūkstošos paša nopelnītā, noguldītā nauda uz procentēm. Kurš vainīgs? VIENĪGI PATS!
Mani kāds mācīs dzīvot? Kā esmu dzīvojis, tā arī dzīvošu tālāk, jo esmu jau vecs.
Jautājums: "Dzīvosi vai mocīsies?Gribi dzīvot atmiņās vai reāli baudīt dzīvi?Ēdīsi pilnvērtīgu barību vai būsi 150 000 Latvijas iedzīvotāju vidū, kuri saņems sauso produktu pakas no Eirokomisijas atbalsta?Latvenergo palielinās cenas - uz 50% taps dārgāki produkti, spēsi apmaksāt?Pašam zemīte nav, nav arī spēks apstrādāt zemi, ja tāda būtu, savu produkciju izaudzēt nevari, tātad viss ir jānopērk, nauda pietiks visam?"
Vienīgi PATS to vari lemt, ko un kā darīt!
Ja esi strādājis ar sevi pavasarī, profilaksējis (16.februāris -30.aprīlim) žultspūsli un aknas, tad vasarā esi iegājis priecāties par dzīvi , lai veiktu organisma mineralizāciju nodrošinot siltumu un spēku sev ziemas periodam.
Nekad nav par vēlu uzsākt darbu pašam ar sevi; attīrīties no nevajadzīgā, piepildīt un atjaunot organismu.Veci jūtamies tad, ja pietrūkst enerģija, spēks jebkurā vecumā.
Strādājot pēc Austrumu metodes, pēc Austrumu kalendāra no 1.maija līdz 6.jūlijam ir VASARA; sirds, tievās zarnas, endokrīnās sistēmas aktivitātes laiks, kad ir vajadzīga Tava īpaša vērība šo orgānu profilaksei. Kā Tu to darīsi vai nedarīsi, tā ir Tava veselība, Tavs mūža ilgums, ko nevar neviens cits izdarīt Tavā vietā, kā VIENĪGI PATS!
Priecājies par dzīvi un esi laimīgs!!!
Katrs cilvēks šajā pasaulē ir viens pats.
Neviens cits mūsu vietā nav spējīgs nodzīvot mūsu
dzīvi. Nekādas narkotikas un burvestības pat uz
mirkli nevar novirzīt mūs no mūsu pašu dzīves.
Mēs varam to noliegt, bet tas ir veltīgi:
katrs no mums ir viens šajā esamībā,
un mēs pēc saviem ieskatiem iesaistāmies
ikvienā nepasakāmi dārgajā dzīves sekundē.
Senatnes notikumi varētu būt noderīgi, taču tās ir
tikai atsauces. Arī nākamo paaudžu idejas ir tikai
apsvērumi. Svarīga ir esamība, tīrā esamība.
Pieņemiet sevi tādu, kāds jūs esat.
Esiet tas, kas jūs esat.
Ja debesīs mīt dievi, varbūt viņi zina nākotni.
Es esmu cilvēks un varu teikt tikai to, ka nākotne
ir jārada. Mums jāveido sava nākotne pēc iespējas
skaistāka. Skaistuma pakāpi nosaka mūsu griba un
personības pilnveidība. Tāpēc nevajag noskumt par
likstām un nelaimēm. Tikai no jums paša
ir atkarīgs, vai esat laimīgs vai skumjš.
/Dens Mindao/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru