Stāsts
Reiz kāda sieviete devās arā no mājas un redzēja, ka pie sētas sēž trīs vīri sirmām bārdām.
Sieviete būda laipna pajautāja, vai vīri nav noguruši un var būt vēlas ienākt mājā padzert tēju.
Vīri pajautāja sievai, Vai vīrs ir mājās?
Sieva atbild, nē.
Vīri saka, kad mājās būs vīrs, tad ienāksim.
Vakara no darba pārnāk vīrs un sieva pastāsta viņam par šodienas atgadījumu.
Vīrs saka, aicini vīrus iekšā.
Sieva iziet uz lieveņa un aicina vīrus mājā.
Vīri atbild, Lūk, tas ir mans draugs, bagātība, šis ir mans otrs draugs
veiksme, bet es esmu mīlestība. Tad lūk, mājās mūs var aicināt tikai pa
vienam.
Sieva ieiet mājā, pastāsta to vīram. Vīrs padomā un saka, laid iekšā
bagātību! Iedomājies, visa māja bagāta, mēs bagāti, naudas daudz!
Sieva saka, var būt veiksmi! Visur mūs veiksies, būs labi!
To visu dzird mazā meitiņa un saka, bet var būt mīlestību aicinām? Tomēr tā ir mīlestība, būs jauki!
Vecāki apsprieda un piekrita meitiņai.
Iziet sieva uz lieveņa un saka, Tu mīlestība nāc lūdzu iekšā.
Bet kas notiek, pieceļas mīlestība un aiz viņa seko veiksme un bagātība.
Sieva jautā, kā tā, es aicināju mīlestību.
Vīri atbild, ja Tu aicinātu bagātību vai veiksmi, tad tie ietu pa
vienam, bet ja aicini mīlestību, tad tai seko gan veiksme, gan bagātība.
/Autors nezināms/
***
Veiksme ir nebeidzams laimes kāpinājums un pakāpeniska laicīgo mērķu
sasniegšana. Veiksme ir spēja bez pūlēm piepildīt vēlmes. Taču veiksme
un pārticība vienmēr uzskatīta par kaut ko tādu, kas prasa smagu darbu,
un bieži valda uzskats, ka veiksme un turība ir nodrošināma uz citu
vērtību rēķina. Mums pietrūkst garīgas veiksmes un pārticības
izpratnes, jo patiesībā veiksme ir dāsna visa labuma plūsma pie jums.
Pārzinot garīgos likumus un ievērojot tos, mēs spējam sasniegt harmoniju
ar dabu un radīt bez raizēm, ar prieku un mīlestību.
Veiksmei ir daudz aspektu. Materiālā pārticība ir tikai viens no tiem.
Veiksme ir ceļš, nevis mērķis. Materiālā pārticība visās tās izpausmēs
dara šo ceļu patīkamāku. Taču veiksme ir arī laba veselība, enerģija,
entuziasms, piepildītas attiecības, radoša brīvība, emocionālā un
psiholoģiskā stabilitāte, labklājības sajūta un sirdsmiers.
Pat ja mums tas viss būs, bet mēs sevī nelolosim dievišķo sēklu, mēs
tik un tā nejutīsim piepildījumu. Mēs esam maskējušās dievības, un dievi
un dievietes ir embriji mūsos, kas gaida, kad viņi varēs kļūt par
dzīvām būtnēm. Tāpēc patiesa veiksme nozīmē piedzīvot brīnumu. Patiesa
veiksme nozīmē atraisīt dievišķo, kas ir cilvēkā. Patiesa veiksme ir
saskatīt dievišķo it visā — bērna acīs, zieda skaistumā, putna lidojumā.
Ja mēs katru savas dzīves brīdi uztveram kā brīnumainu dievišķuma
izpausmi, tad mēs pazīstam arī patiesu un neviltotu veiksmi.
/D.Čopra "Septiņi garīgie veiksmes likumi"/
Mīlestībā katru dienu dzīvot visiem, svētību ikkatram darbam iesāktajam -rudens ražu ievākt visiem, un jaunus mērķus īstenot visām paaudzēm vēlu visiem, jo nevienam nav zināms, cik ilgs mūžs mums katram no Dieva nomērīts, bet lai nodzīvotu mūžu veselībā un labklājībā, par to jārūpējas katram pašam!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru