Kura darbs, profesija prestižāka?

Pilnīgi-absolūti veselu cilvēku dzīvē nemaz nav, vai arī ir ļoti, ļoti maz. Cilvēki ar dažādām profesijām visa mūža garumā veic savu darbu un katrs lepojas ar savu amatu. Ir cilvēki, kuri godā tur jebkuru darbu un ar cieņu izturas pret darba darītāju. Ir cilvēki, kuri nonievā otra amatu.Vai trauku mazgātājs ir sliktāks par konditoru? Medicīnas iestādē sanitārs sliktāks par dakteri?Ja sanitārs slikti veiks savu darbu, tad ķirurgs spēs veiksmīgi izdarīt operāciju zarnu traktā, ja nu pēkšņi radusies tāda situācija?Mēs katrs esam, kā maza skrūvīte savā vietā, liekot griezties veiksmīgi dzīves ratam.
Ir cilvēki, kuri mūždien vaino ārstus, ka nevar atrast viņam vainu, kuri paši neko nedara savas veselības labā un pārkāpj režīmu uztura pielietojumā. Kad šādiem cilvēkiem piedāvā grāmatu attiecīgi viņa problēmu risinājumam izlasīt, viņu tas nemaz neinteresē un atmet ar roku...
Kas notiks, ja kanalizācija būs aizsērējusi? Un kas notika, kad reiz dzīvē sastrīdējās divi kaimiņi?Pēc izraisītā strīda, viens no kaimiņiem neredzot otram kaimiņam, nolēma atriebties iemetot pāris paciņas rauga kaimiņa sausajā tualetē... tur bija ko redzēt un manīt, kad viss saturs sāka rūgt un pāri vēlās...
Iesaku ik katram no jums izlasīt Džūlijas Endersas stāstu par nepietiekami novērtētu orgānu PAR ZARNU ŠARMU. Grāmatu var iegādāties ZVAIGZNE ABC grāmatu veikalā. Maksā 11.98 euro

Zarnu nervu sistēma — mūsu ”otrās smadzenes”?

 Zarnu nervu sistēma (attēlota zilā krāsā) atrodas gremošanas traktā

VAI cilvēkam ir otras smadzenes? Daži teiktu, ka smadzenes ir tikai vienas — mūsu galvā —, un viņiem būtu taisnība. Tomēr cilvēka ķermenī ir kāds neironu tīkls, kas ir tik plašs, ka zinātnieki to ir nosaukuši par ”otrajām smadzenēm”. Tās atrodas nevis galvā, bet galvenokārt vēderā. Šīs ”smadzenes” ir mūsu zarnu nervu sistēma.

Uzņemtās pārtikas pārvēršana enerģijā no organisma prasa pūles un precīzi saskaņotu dažādu procesu darbību. Kaut arī smadzenes regulē visus organisma procesus, galveno kontroli pār gremošanas procesiem tās ir uzticējušas zarnu nervu sistēmai.

Lai gan cilvēka zarnu sistēma ir daudz vienkāršāka par smadzenēm, tā ir ārkārtīgi komplicēta. To veido aptuveni 200 līdz 600 miljoni neironu, un šis sarežģītais neironu tīkls atrodas gremošanas traktā. Zinātnieki uzskata, ka tad, ja zarnu nervu sistēmas darbs būtu jāveic smadzenēm, vajadzīgie nervu savienojumi būtu pārāk biezi. Grāmatā The Second Brain (Otrās smadzenes) ir teikts: ”Tas, ka [gremošanas sistēma] par sevi rūpējas pati, ir daudz drošāk un ērtāk.”

”ĶĪMIJAS LABORATORIJA”

Gremošanas procesa norisei ir nepieciešami dažādi ļoti precīzi ķīmiski savienojumi, kuriem jāveidojas īstajā laikā un jātiek nogādātiem īstajā vietā. Profesors Gerijs Mo gremošanas sistēmu pat nosauca par ”ķīmijas laboratoriju”. Tajā noritošie procesi pārsteidz ar savu sarežģītību. Piemēram, zarnu sieniņas klāj īpašas šūnas, kas analizē uzņemtās pārtikas ķīmisko sastāvu. Šī informācija zarnu nervu sistēmai palīdz noteikt, kādi fermenti ir nepieciešami, lai ēdienu sašķeltu sastāvdaļās, ko organisms var absorbēt. Turklāt zarnu nervu sistēma nosaka ēdiena daļiņu skābumu un citas ķīmiskās īpašības un atbilstoši regulē vajadzīgo fermentu izstrādi.

Gremošanas traktu var salīdzināt ar konveijera līniju, kuru darbina galvenokārt zarnu nervu sistēma. Mūsu ”otrās smadzenes” virza ēdienu pa gremošanas traktu, liekot muskuļiem gar gremošanas trakta sieniņām sarauties. Zarnu sistēma regulē šo muskuļu kontrakciju spēku un biežumu, lai viss process ritētu gludi kā pa konveijera lenti.

Zarnu nervu sistēma arī veic aizsardzības funkciju. Reizēm mūsu ēdienā var būt bīstamas baktērijas. Tāpēc nav brīnums, ka aptuveni 70 līdz 80 procenti limfocītu — būtiska imūnsistēmas daļa — atrodas tieši vēdera dobumā. Ja cilvēka organismā ar uzturu nokļūst liels daudzums patogēnu baktēriju, zarnu nervu sistēma ierosina spēcīgas muskuļu kontrakcijas, izraisot vemšanu vai caureju, ar ko lielākā daļa toksīnu tiek izvadīta ārā.

LABA SAZIŅA

Kaut arī izskatās, ka zarnu nervu sistēma var darboties patstāvīgi, tā cieši sadarbojas ar smadzenēm. Piemēram,  zarnu nervu sistēmai ir būtiska nozīme to hormonu izstrādē, kuri smadzenēm ziņo, kad cilvēkam būtu jāēd un cik daudz būtu jāēd. Tā arī signalizē smadzenēm, kad cilvēks ir paēdis, un, ja viņš pārēdas, tā var izraisīt nelabumu.

Iespējams, jau pirms šī raksta izlasīšanas jums bija nojausma, ka starp gremošanas traktu un smadzenēm pastāv kāda saikne. Piemēram, vai jums ir gadījies ievērot, ka noteikti ēdieni uzlabo garastāvokli? Pētījumi liecina, ka tā notiek, kad zarnu nervu sistēma sūta smadzenēm īpašus signālus, kas aizsāk ķēdes reakciju, kura vairo mūsu labsajūtu. Iespējams, tas izskaidro, kāpēc cilvēkiem, izjūtot stresu, rodas vēlēšanās apēst kaut ko garšīgu. Zinātnieki meklē iespēju mākslīgi stimulēt zarnu nervu sistēmu, lai ārstētu depresiju.

Vēl viens smadzeņu un gremošanas sistēmas sadarbības piemērs ir sajūta, ko mēdz raksturot kā vēdera sažņaugšanos. Šāda sajūta var rasties, kad trauksmes vai stresa situācijā zarnu nervu sistēma liek asinīm aizplūst no kuņģa. Vēl viena reakcija uz stresu var būt nelabums, kas rodas tāpēc, ka smadzenes sūta zarnu sistēmai signālu, kas liek zarnām sarauties citādi kā parasti.

Kaut arī zarnu nervu sistēmu mēdz saukt par otrajām smadzenēm, tā nevar mūsu vietā domāt un pieņemt lēmumus. Citiem vārdiem sakot, zarnu sistēma būtībā nav smadzenes. Tā nevar mums palīdzēt sacerēt dziesmas, plānot savu budžetu vai pildīt mājasdarbus. Tomēr šī apbrīnojamā nervu sistēma zinātniekus nebeidz pārsteigt ar savu sarežģītību, un, iespējams, vēl daudz kas no tās nav izpētīts. Nākamreiz, kad sēdīsieties pie galda, lai ieturētu maltīti, brīdi padomājiet, kādi apbrīnojami procesi tūlīt sāksies jūsu gremošanas sistēmā — cik daudz informācijas tai būs jāapstrādā, cik daudz sarežģītu procesu tajā norisināsies un cik daudz darba būs vajadzīgs, lai viss ritētu saskaņoti.