sestdiena, 2017. gada 29. aprīlis

Ko darīt, ja organismā trūkst dzelzs?

 
Publicitātes foto
Dzelzs mūsu organismā nodrošina skābekļa transportu uz audiem un ogļskābās gāzes transportu no audiem. Saistoties ar olbaltumu, dzelzs eritrocītos veido hemoglobīnu – vielu, kas skābekli no plaušām nogādā organisma šūnās un arī piešķir asinīm raksturīgo sarkano krāsu. Ja sievietēm hemoglobīna līmenis ir zemāks par 115 vienībām, bet vīriešiem – zem 120 vienībām, tad ir runa par anēmiju jeb mazasinību.
Anēmija iestājas tad, kad dzelzs trūkums izraisa hemoglobīna daudzuma samazināšanos līdz tādam līmenim, ka vairs netiek apmierinātas organisma vajadzības pēc skābekļa. Var būt arī situācijas, kad hemoglobīna daudzums vēl ir normāls, bet dzelzs krājumi jau ir izsīkuši, taču zināmu laiku organisms var šo deficītu kompensēt. To iespējams pārbaudīt, nosakot asinīs feritīna līmeni – ja tas ir pazemināts, tas liecina, ka arī dzelzs krājumi ir izsīkuši. Protams, mazasinībai var būt daudz dažādu cēloņu, bet biežākais ir tieši dzelzs deficīts. Jebkurā gadījumā, kad mazasinība ir parādījusies, ārstam jāizmeklē, kas tai par iemeslu, jo reizēm anēmija var būt arī ļaundabīga.
Dzelzs deficīta riska grupas
• Sievietes reproduktīvajā vecumā – tas saistīts ar asiņu zudumu menstruāciju laikā. Ja ik mēnesi tiek zaudēts 80 ml vai vairāk asiņu, tas noved pie dzelzs deficīta, pēc tam arī pie anēmijas, kas varbūt nav ļoti izteikta.
• Grūtnieces – augļa pilnvērtīgai attīstībai vajadzīgs daudz dzelzs. Ir arī tāda fizioloģiska parādība, ka pirmajās nedēļās pēc dzimšanas bērnam dzelzs līmenis asinīs krītas, un, ja dzelzs uzkrājumi nav pietiekami, to samazināšanās var būt kritiska, un mazulis var saslimt, tāpēc grūtniecei dzelzs ir jāuzņem papildus.
• Zīdaiņi – viņu organismā ir ļoti liels pieprasījums pēc dzelzs, jo viņi strauji aug, veidojas asinsrade.
• Augoši bērni – pierādīts, ka dzelzs deficīts saistīts ar intelektuālās attīstības aizturi.
• Veģetārieši, vegāni un citu uztura novirzienu pārstāvji, kuri neēd gaļu vai ēd to ļoti ierobežotā daudzumā un nedomā, kā uzņemt trūkstošās uzturvielas, tajā skaitā dzelzi. Lai veģetārieši saglabātu labu veselību, viņiem ir papildus jāvelta gan nauda, gan laiks ļoti rūpīgai ēdienkartes plānošanai. Ja «veģetārisms» izpaužas vienkārši kā kotletes aizvākšana no porcijas ēdnīcā, tad tas noved pie anēmijas. Dzelzs ir arī augu valsts produktos, piemēram, spinātos vai sparģeļos, bet augu valsts produktos ir arī dažādas miecvielas, kas, savelkot kuņģa gļotādu, traucē dzelzij uzsūkties. Turklāt augu valsts produktos dzelzs ir trīsvērtīga un cilvēka organisms spēj uzņemt tikai 5–10% no tās. Gaļā dzelzs ir divvērtīga un uzsūcas organismā labāk – no tās tiek uzņemts pat vairāk nekā 30%.
• Cilvēki, kuriem traucēta dzelzs uzsūkšanās organismā slimību dēļ. Uzsūkšanās traucējumi vērojami celiakijas, čūlainā enterokolīta un citu kuņģa un zarnu trakta slimību gadījumā. Turklāt kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimības ārstēšanai ļoti izplatīti ir preparāti, kas bloķē kuņģa skābi, taču dzelzij, lai uzsūktos, vajadzīga tieši skāba vide.
• Tie, kuriem bijusi operācija vai trauma, kas saistīta ar asins zudumu. Ja cilvēks gatavojas plānveida operācijai, ir mērķtiecīgi parūpēties par papildu dzelzs uzņemšanu jau vismaz mēnesi iepriekš.
Dzelzs uzturā
Dzelzi saturošie augu valsts produkti ir: kartupeļi, tomāti, ķirbji un to sēklas, visu veidu pupiņas, zirņi, lēcas; dārzeņi ar tumšām lapām, piemēram, biešu un kāļu lapas, kāposti, sparģeļi, pētersīļi. Bagātīgi dzelzs avoti ir arī rieksti, ogas (zemenes, upenes), augļi (granātāboli, aprikozes, plūmes) un to sulas. Dzelzi saturošie dzīvnieku valsts produkti ir liesa liellopu, cūkas, jēra un teļa gaļa, putnu gaļa, arī zivis un vēžveidīgie. Tieši gaļas produktos esošā dzelzs organismā uzsūcas vislabāk, bet, lai to vēl vairāk veicinātu, nepieciešams papildus uzņemt C grupas vitamīnus, ko satur, piemēram, citrusaugļi.
Ja jālieto dzelzs produkti
Izpētīts, ka pārāk lielas dzelzs devas nepalielina produkta efektivitāti, bet var izraisīt nevēlamas blakusparādības, piemēram, sliktu dūšu, spiediena sajūtu, aizcietējumus, arī zobu iekrāsošanos tumšā krāsā. Hemoglobīna sintēzei vajadzīgas dažādas vielas, ne tikai dzelzs. Piemēram, pētījumos noskaidrots, ka bērniem, kuriem trūkst dzelzs, parasti ir arī izteikts cinka deficīts. Cinks ietilpst daudzu fermentu sastāvā, tam ir liela nozīme dažādās organisma funkcijās. Tāpat nepieciešams arī varš, B12 vitamīns, folskābe un aminoskābes, no kurām īpaši jāizceļ lizīns. Tāpēc ir mērķtiecīgi dzelzs produktu sastāvā sabalansētās devās iekļaut arī šīs vielas.
Ikvienam cilvēkam, kuram nepieciešams lietot dzelzi saturošus produktus, jārēķinās, ka efekts nebūs tik ātrs, kā varbūt gribētos. Šos preparātus nāksies lietot trīs mēnešus vai varbūt pat pusgadu. Eritrocītu dzīves cikls ilgst 40 dienu, un ir vajadzīgs diezgan ilgs laiks, lai jaunie sarkanie asinsķermenīši izveidotos pietiekamā daudzumā.
Kas var liecināt, ka organismā trūkst dzelzs:
• Nespēks, nogurums, darbspēju kritums. Ja nepietiek dzelzs, audi saņem mazāk skābekļa un organismam trūkst enerģijas. Nespēku var izraisīt visdažādākās slimības, tāpēc par to jāizstāsta savam ārstam. Diemžēl, ja nogurums ir pastāvīgs, cilvēks reizēm uztver to kā savu dabisko stāvokli un mediķu palīdzību nemeklē.
• Ādas sausums un bālums. Bālākas nekā normāli mēdz būt arī lūpas, mutes gļotāda, smaganas un plakstiņu gļotāda.
• Matu izkrišana. Dzelzs deficīta gadījumā pastiprināta matu izkrišana skaidrojama ar to, ka ķermenis vispirms cenšas nodrošināt skābekli svarīgākajiem orgāniem un «piegriež skābekli» mazsvarīgākajiem. Normāli dienā izkrīt ap 100 matu.
• Izmaiņas nagu izskatā: ar laiku tiem attīstās laivas jeb karotes forma – vidū veidojas bedrīte.
• Izziņas procesu palēnināšanās, koncentrēšanās grūtības. Skābekļa apgādē organisms uzskata smadzenes par prioritāti, bet, ja dzelzs trūkums sāk ietekmēt arī šo funkciju, smadzeņu artērijas uz to reaģē, radot galvassāpes.
• Iekaisusi, sūrstoša mēle – dzelzs trūkums noved arī pie mioglobīna trūkuma. Tā ir olbaltumviela sarkanajos asinsķermenīšos, kas nepieciešama muskuļiem, tostarp arī mēles muskuļiem. Dzelzs trūkuma rezultātā attīstās glosīts – mēles iekaisums.
• Dažādas dīvainas kāres: gribas ēst krītu, mālus, papīru vai ledu.
• Citas izpausmes – satraukums bez pamata; ierasta slodze pēkšņi izraisa elpas trūkumu; sirdsklauves; ar dzelzs deficītu tiek saistīta arī daļa «nemierīgo kāju»
sindroma gadījumu.
Dzelzs ieteicamā diennakts deva:
• zīdaiņi (0 – 6 mēn.): 0,27 mg
• zīdaiņi (6 – 12 mēn.): 11 mg
• bērni (1 – 3 g.): 7 mg
• bērni (pēc 4 g. vecuma): 10 mg
• vīrieši: 8 – 11 mg
• sievietes (14 – 18 g.): 15 mg
• sievietes (19 – 50 g.): 18 mg
• sievietes (51 – 70 g): 8 mg
• grūtnieces: 27 mg
• barojošas mātes: 9 – 10 mg.
Raksts veselībai  informācijai ņemts no portāla nra.lv Portāls nra.lv, Zenta Sokolova, 23.aprīlis 2015,

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru