Šai pasaulē nav nekā nejauša,
Es esmu atnākusi kādam:
Ir spējusi ar sveču gaismu kādam
Dot kādam gaismu mana dvēsele,
Par ūdens malku kādam bijusi,
Par maizes riecienu varbūt,
Un kāda alkas sastapt rītu,
Un kāda prieks un laime mīlēt.
Tā dzīve paiet, aizlido kā putns,
Ne mirkli neapstājas, traucās.
Dievs devis dzīvi man un priecāties par to
Un arī mācīties caur sāpēm.
Viss nācies pilnā mērā,
Par visu Viņam dziļi pateicos!
Un mīlu! Ceru. Augu, ticu.
Es laimi sevī krāju, citiem dāvājot.
(autors nezināms).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru